Latvijā jau gadiem ilgi aktuāla ir celtniecības atkritumu izvešanas problēma, un nelegālās izgāztuves joprojām ir realitāte. Daudzviet atkritumu kaudzes turpina augt, radot nopietnas sekas videi un sabiedrībai.

Kas veicina celtniecības atkritumu uzkrāšanos?

Bieži vien celtniecības atkritumi tiek sakrauti noteiktās vietās, kur tie netiek savlaicīgi novākti. Tas mudina citus pievienot savus atkritumus, un neliela kaudze ātri pārvēršas par nelegālu izgāztuvi. Papildus problēmu rada nepietiekama iedzīvotāju informētība par to, kā pareizi rīkoties ar šiem atkritumiem un kur tos likumīgi nodot.

Lai gan mājokļu remontdarbiem ir noteiktas prasības, piemēram, nepieciešamība aprēķināt un deklarēt radīto atkritumu apjomu, šīs prasības bieži neattiecas uz privātiem un kosmētiskiem remontdarbiem. Šādos gadījumos atkritumu apjomu nav iespējams precīzi izsekot, un daudzi iedzīvotāji izvēlas tos nelegāli izgāzt.

Iemesli privātpersonu nelegālai rīcībai

Viens no galvenajiem iemesliem ir izmaksas – atkritumu izvešanas konteineri ir dārgi, un daudzi uzskata, ka sodu risks ir mazāks nekā izdevumi par legālu utilizāciju. Turklāt noteiktu atkritumu veidu, piemēram, bīstamo materiālu, utilizācija prasa īpašas procedūras, kas daudziem šķiet sarežģītas un neērti pieejamas.

Esošā situācija un iespējamie risinājumi

Pašlaik celtniecības atkritumi galvenokārt tiek izmantoti otrreizējai pārstrādei, piemēram, ceļu būvniecībā. Tas samazina jaunu materiālu ieguves nepieciešamību, taču kopējā sistēma joprojām ir nepilnīga. Trūkst efektīvas atkritumu sadales un uzskaites sistēmas, un pārstrādes apjomi ir nepietiekami.

Eiropas Savienība nosaka ambiciozus mērķus, lai palielinātu pārstrādes apjomus un samazinātu izgāztuvēs noglabāto atkritumu daudzumu. Latvijā līdz 2025. gadam jāpārstrādā vismaz 55% pašvaldības radīto atkritumu, bet realitāte rāda, ka līdz tam vēl tāls ceļš ejams.

Nākotnes perspektīvas

Ir plānotas dažādas iniciatīvas, lai uzlabotu atkritumu pārvaldību, tostarp bīstamo un tekstila atkritumu atsevišķu savākšanu un kompostēšanas iespēju attīstību. Tomēr infrastruktūras un sabiedrības izpratnes uzlabošana būs galvenie soļi ceļā uz ilgtspējīgu atkritumu pārvaldību.

Problēmas risinājumi prasīs gan sabiedrības iesaisti, gan sistemātisku pieeju, lai samazinātu nelegālo izgāztuvju skaitu un veicinātu atbildīgu rīcību.